ANTRA

direktore, 9.klases audzinātāja, sporta skolotāja
Bērnībā gribēju kļūt par arheologu. Atceros
kā bibliotēkā ”ķemmēju” vēstures plauktus un
sev interesējošos faktus pārrakstīju lielā kladē.
Rakos gan grāmatās, gan zemē. Veicu
izrakumus arī vecmammas dārzā. Nezinu,
varbūt arī tāpēc man tagad tik ļoti patīk dārza
darbi.
Par skolotāju kļuvu gana nejauši. Kad aktīvi
sportoju, mani aicināja mācīties sporta
pedagoģijas nodaļā. Tikai prakses laikā sapratu,
ka darbs ar bērniem mani patiesi aizrauj.
BŪSIM – tas ir process. Darbību kopums, kas
mūs padara par to, kas vēlamies būt rīt.

ELITA
speciālais un individuālā darba pedagogs,
izglītības metodiķe darbam ar skolotājiem

Bērnībā man nebija konkrētas versijas par to, kas gribēju būt. Atceros, ka vēlējos būt labs cilvēks. Bet jau no bērnības man ļoti patikuši mazi bērni, īpaši mazuļi. Jau skolas laikā vasarā piestrādāju par bērnudārza audzinātāju. Par skolu apzināti nekad nebiju domājusi — tur nonācu nejauši, kad vajadzēja atsākt strādāt pēc bērna piedzimšanas.

Asociācijas, dzirdot “BŪSIM”? Man tas, pirmkārt, asociējas ar vārdu ESAM šodien — klātesoši, redzoši, jutīgi, ar vēlmi izzināt sevi, citus un apkārtējo pasauli…

ZAIGA
skolas psiholoģe

Kad biju maza, gribēju izaugt par laimīgu cilvēku un darīt labas lietas. Savu nākotni vienmēr iztēlojos dabas ieskautu.

Skolā nonācu nejauši, un par to esmu pateicīga, jo mani iepriecina darbs ar bērniem. Skolā vienmēr valda dzīvība un enerģija

MADARA
metodiķe, skolotāju mentore, angļu valodas skolotāja

Bērnībā sapņoju būt aktrise vai režisore, bet studēt aizgāju vides zinātni un kādu laiku profesionāli darbojos dabas aizsardzības un vides izglītības jomā. Dzīve gan iestudēja pavisam citu izrādi un skatuvi – mācību klasi. Uzaicinājums piedalīties jauno skolotāju programmā “Iespējamā misija” atvēra durvis uz skolu un palīdzēja pa īstam atklāt skolotāja profesiju. Visvairāk man patīk režisēt mācību procesu – brīžus, kad bērni kļūst par galvenajiem varoņiem un piedzīvo pasaules atklāšanas maģiju.

Kopīgi mirkļi, kad izdodas un iemirdzas prieks – stāsts ar vislabāko turpinājumu. BŪSIM.

INGA
skolas logopēde

Bērnībā es gribēju kļūt par zirgu staļļa īpašnieci un nodarboties ar dzīvnieku ārstēšanu, lai gan ļoti patika būt par atbildīgo kaimiņbērnu pieskatīšanā.

Par skolotāju es patiešām nevēlējos kļūt — es teicu: “Nekad!” Nekad nesaki nekad… Mēs nezinām, kas mēs būsim pēc gada, desmit vai divdesmit, taču mūsu spēkos ir būt tagad — baudīt un priecāties par procesu, sajust darba smeķi un augt izaicinājumos.

LIENE
pirmsskolas skolotāja

Kļūt par skolotāju sapņoju jau bērnībā, jo arī mana mamma ir skolotāja. Sēdināju visas savas lelles krēslos un modelēju skolas dzīvi. Pēc vidusskolas sāku mācīties psiholoģiju, bet vēlāk tomēr atgriezos pie pedagoģijas — tā tomēr man bija tuvāka.

Vārds BŪSIM man saistās ar vārdu kopā: tā ir būšana blakus, virzīties un turēties kopā, saderēt un pielāgoties. Tas nozīmē pastāvēt un būt visiem kopā. To arī novēlu mūsu skolai!

AGNESE
pirmsskolas skolotāja

Par ko sapņoju kļūt bērnībā? Cik neinteresanti, bet tiešām par skolotāju. Pašu pirmo reizi tas bija kādu 6 gadu vecumā, kad ciemojos pie savas omītes skolā. Viņa arī bija skolotāja un strādāja nedzirdīgo bērnu skolā. Atceros, kā ar lielu izbrīnu skatījos, kad omīte sarunājās ar saviem skolēniem zīmju valodā, iepazīstināja arī ar mani un skaidroja, kas es esmu. Tajā brīdī manās acīs skolotāja darbs bija kaut kas brīnumains — skolotāja māk runāt, izmantojot zīmes, un tas šķita tik interesanti un aizraujoši! Es arī gribēju būt skolotāja.

Bet bija jāpaiet vēl 35 gadiem, līdz patiešām nokļuvu skolā un sāku strādāt par pirmsskolas skolotāju. Šoreiz mana motivācija bija pavadīt savu dienu kopā ar bērnu smiekliem, priekiem, arī ar bēdām un asarām — bet lielā mīlestībā. Sajust sevi kā daļu no viņu dzīves un būt tik vajadzīgai un mīlētai.

Pirmās asociācijas, dzirdot darbības vārdu BŪSIM, ir dziesmas vārdi: “Mēs esam un būsim tie labākie!” Tā tik turēt! 🙂

PAULA

1.klases audzinātāja,
dabaszinību skolotāja

Beidzot vidusskolu, apzināti izlēmu darboties izglītības jomā, jo šķita, ka svarīgāka un jēgpilnāka darba pasaulē vienkārši nav. Joprojām tā domāju!

Katrs mazais mirklis, ko dzīvojam šeit un tagad, veido mūsu nākotni – to, kādi BŪSIM.

INDRA

2.klases audzinātāja

Vēlmi kļūt par skolotāju apzinājos jau pirmajā klasē. Skola un skolotāja darbs ir paredzēts tiem, kuriem patīk pārmaiņas un attīstība. Skolotājam nav divu vienādu dienu, tāpēc arī eju dzīvē, pielāgojoties situācijai.

Vienmēr ir izdevies atrast kopīgu valodu ar bērniem un saprasties — darbs sniedz piepildījumu.

Vārds BŪSIM man saistās ar komandas darbu, kur visi ir pieņemti, mīlēti, ar nākotnes iespējām, idejām un izaicinājumiem.

ANITA

3.klases audzinātāja

Skolas laikā man interesanta likās zobārsta profesija. Kad pabeidzu vidusskolu, uzzināju, ka Rīgā ir skola, kurā var apgūt sākumskolas skolotājas profesiju. Tas likās saistoši. Iestājos Rīgas pedagoģiskajā skolā. Pēc skolas beigšanas tad arī iesākās mans darbs skolā, kas ilgst jau daudzus gadus.

BŪSIM – radoši, varoši!

AGITA

4.klases audzinātāja

Pirmajā klasē, uz jautājumu, par ko vēlies
kļūt, kad izaugsi, atbildēju: vēlos kļūt par
skolotāju!
Toreiz vēl neapzinājos, bet pagrieziena punkts
manai izvēlētajai profesijai bija mana māsa,
kura ir skolotāja. Kļūt par skolotāju bija mans
sapnis. Jāpiekrīt Viktoram Igo: “Lai veidotu
nākotni, nekas nav tik nepieciešams kā
sapnis par to…”.
Vārds “Būsim” man saistās ar kopā būšanu,
ar nākotni. Nākotne sākas šodien, nevis rīt.
Tādēļ esam un BŪSIM!

KSENIJA

5.klases audzinātāja,
sociālo zinību un vēstures skolotāja

Bērnībā vēlējos kļūt par farmaceitu vai ārstu, bet, gadiem ejot, sāka interesēt politika un ekonomika — tādēļ izlēmu nākotni saistīt ar šīm tēmām.

Es izlēmu mācīties par skolotāju, jo man patīk komunikācija un darbs ar bērniem un jauniešiem — tā ir iespēja mācīt, iedvesmot un dalīties pieredzē.

BŪSIM man asociējas ar motivāciju veidot kaut ko spēcīgu un attīstītu — tieksmi pēc mērķiem.

KEITA
6. klases audzinātāja,
ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāja

Bērnībā sapņoju kļūt par vetārsti, bērnudārza audzinātāju vai mammu. Spēlējoties katru reizi atainoju šīs lomas, laikam tāpēc, ka vienmēr esmu gribējusi rūpēties par citiem.

Studijas aizveda pie ģeogrāfijas, bet par skolotāju kļuvu nejauši — saņēmu ziņu, ka skolā meklē ģeogrāfijas skolotāju, un pieteicos, jo radās interese pamēģināt ko jaunu. Tagad ļoti novērtēju iespēju būt tik brīnišķīgā vidē un dalīties tajā, kas pašai tuvs.

ELĪNA

7.klases audzinātāja,
latviešu valodas skolotāja

Bērnībā vēlējos kļūt par sacīkšu mašīnas vadītāju, jo mana mīļākā rotaļlieta bija ar pulti vadāma sarkana automašīna. Pati veidoju trases un braucu pa tām.

Skolā nokļuvu, jo man ir sajūta, ka ikviens bērns un ikviena mazā personība, ar ko strādāju, ir nākotnes veidotāji. Man patīk būt daļai no šī procesa.

KRISTĪNE

8.klases audzinātāja,
matemātikas un krievu valodas skolotāja

Jau no pašas bērnības sapņoju kļūt par skolotāju. Bieži ar lellēm spēlēju “skolu” — man ļoti patika iejusties pedagoga lomā, uzdot mājasdarbus, pārbaudīt un vērtēt izpildītos darbus. Bet tajā pašā laikā es biju arī skolniece, jo pildīju tos pašus darbus, spēlējot leļļu lomu. Interese par manu tagadējo profesiju bija acīmredzama jau toreiz.Kad par savu lēmumu paziņoju radiniekiem, viņu attieksme mani ietekmēja, un sākotnēji izvēlējos citu augstāko izglītību. Taču pirms astoņiem gadiem nolēmu īstenot savu sapni un ieguvu pedagoga izglītību.

Vārds BŪSIM man saistās ar nākotni.

MIGUEL
spāņu valodas skolotājs

Bērnībā dzīvoju Andu kalnos un gribēju kļūt par indiāni un skolotāju. Reiz mans spāņu valodas skolotājs man atklāja, ka es ļoti labi un skaidri protu izteikties. No šī brīža mani arvien vairāk sāka interesēt spāņu valoda un vēsture.

Šobrīd strādāju par skolotāju, bet es vienmēr esmu bijis un būšu arī skolnieks.

ANRIJS
fizikas un inženierzinību skolotājs

Agrā bērnībā gribēju būt kosmonauts! Nesagāja. Vidusbērnībā gribēju iekarot pus Eiropu! Arī nesagāja. Tad Dievs lēma, ka jāpamēģina būt skolotājam. Pilnīgs kosmoss — un palēnām jau iekaroju Eiropu! Saiet!

Pārsvarā cilvēki runā: “būt vai nebūt”. Bet patiesībā mēs esam tajā fāzē, kad vajadzētu runāt — kā būt un kā nebūt!

TOBY
angļu valodas skolotājs

Kad biju mazs, es gribēju kļūt par profesionālu futbolistu.

Par skolotāju kļuvu tāpēc, ka man patīk palīdzēt cilvēkiem apgūt jaunas lietas un sasniegt savus mērķus.

MARTA AMANDA
skolotāju palīgs,
pēcpusdienas skolotāja

Bērnībā es vēlējos kļūt par auklīti — man ļoti patika pavadīt laiku ar brāļa bērniem un iztēloties, ka esmu viņu auklīte.

Šobrīd studēju teātra režiju, un jūtu, ka vēlme strādāt ar bērniem nav pazudusi. Tuvākajā nākotnē noteikti bērniem pasniegšu arī skatuves mākslu!

ILZE
matemātikas skolotāja

Par ko sapņoju kļūt bērnībā? Par pārdevēju. Man likās tik interesanti uz koka skaitāmajiem kauliņiem saskaitīt pirkuma summu un pēc tam sakombinēt izdodamo naudu no dažādām monētām un banknotēm.

Pagrieziena punkts bija pilnīga nejaušība — mainījās dzīvesvieta, meklēju darbu un satiku savu bijušo skolotāju, kas strādāja skolā un teica, lai nākot šurp uz skolu. Nu jau 30 gadi skolā nostrādāti, un šajā laikā iegūti arī visi nepieciešamie izglītības diplomi.

BŪSIM — apņēmīgi veidojas un top kaut kas jauns.

ZANDA
latviešu valodas, literatūras un teātra mākslas skolotāja

Mani bērnības sapņi bija par mežu un dzīvniekiem. Vēlējos būt vetārste un mežsargs, jo bērnībā daudz laika kopā ar vecpapu pavadīju mežā. Sapņus bieži ietekmē pieaugušie, un es kļuvu par žurnālisti. Darba gaitas aizveda uz dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kur organizēju bērniem atbildības stundas. Vēloties tās katru reizi uzlabot un pielāgot dažāda vecuma auditorijām, stundās sāku runāt par literatūru, mūziku un sociālām tēmām.

Tāpēc gandrīz gadu LU mācījos pedagoģiju, iegūstot sertifikātu. Tīši vai netīši es satiku Solvitu un Elitu — un tagad esmu skolā.

Mazajā vārdā BŪSIM ir ļoti daudz apņēmības un drosmes. Drosme — darīt, apņēmība — būt. Lai kur atrastos mēs un kas šodien esam, mums būs turpinājums.

EVIJA
vizuālās mākslas,
dizaina un tehnoloģiju skolotāja

Bērnībā sapņoju kļūt par mākslinieci. Trešajā klasē nolēmu, ka vēlos mācīties Mākslas akadēmijā.

Pirms astoņiem gadiem kāda brīnišķīga skolotāja mani iedrošināja kļūt par skolotāju, un es ar prieku piekritu.

SINTIJA
mūzikas skolotāja

Ļoti agrā bērnībā domāju, ka būtu labi būt saldējuma pārdevējai — saprotamu un ļoti praktisku apsvērumu dēļ. Vēlāk gribēju profesiju, kur varētu braukt ar mašīnu. Kaut ko konkrētu nosaukt bija grūti, bet vismazāk es domāju, ka būšu skolotāja.

Īsta pagrieziena punkta nebija — kolhozs deva stipendiju mācīties pedagoģiskajā skolā, tāpēc varētu teikt, ka kolhozs izlēma, ka būšu skolotāja. Un te nu es esmu…

Pirmā asociācija, dzirdot BŪSIM, man ir dziesmas vārdi: “…un mēs esam un būsim tie labākie…”

ARTŪRS
skolotāju palīgs,
futbola entuziasts un praktiķis

Bērnībā sapņoju kļūt par raķešu konstruētāju, bet kļuvu par treneri. Sanāca tā, ka bērni vienkārši nāk pie manis.

Kad viens darbs beidzās, mani uzrunāja Solvita — un tā es nonācu šeit.

Par BŪSIM: ja mēs esam, tad mēs būsim! Tik vienkārši.

GUNDEGA
skolotāju palīgs

Bērnībā vēlējos kļūt par medmāsu. Ļoti patika lasīt grāmatas, īpaši dažādu tautu pasakas.

Man piedāvāja darbu pirmsskolā, un tā arī paliku strādāt ar bērniem.

BŪSIM — priecīgi, zinātkāri, darbīgi!

SANDRA
saimniecības pārzine (vai, kā pati saka, skolas mājas gariņš) Katrai mājai esot savs mājas gariņš, un skolai mājas gariņš esmu es.

Bērnībā man bija skaidra vīzija — iešu armijā. Un tas pat saglabājās vidusskolā: ļoti cītīgi strādāju pie tā, lai pēc 12. klases iestātos Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Bet dzīve ir neparedzama, un plāni mainās — pat tie, kas loloti daudzu gadu garumā!

Lai gan iestājos augstskolā mācīties pedagoģiju, par skolotāju nekļuvu. Bet — te nu es esmu! 🙂

Mēs BŪSIM pozitīvi, ar gaišu skatu nākotnē!
Mēs BŪSIM apņēmīgi!
Mēs BŪSIM viss, kas vēlamies būt jau rīt!