Vecāku atsauksmes par skolu

“Viens no galvenajiem kritērijiem skolas izvēlē bija individuāla pieeja un mācību programmas adaptācija bērna spējām un interesēm. Rīgas pilsētas sākumskola piedāvā tieši to un jau šobrīd, pēc nepilnu 6 mēnešu mācībām, ir jūtama milzīga mūsu bērna attīstība visos līmeņos. Kā liels plus ir tas, ka bērnam ir liela patika un interese par skolu, mācībām un skolotāju piedāvātajām aktivitātēm.
Ļoti patīk skolotāju attieksme, ieinteresētība izprast bērnu, bērna rakstura iezīmes un spēja atrast bērnam atbilstošu pieeju mācību programmas apguvei. Arī savstarpējā vecāku un skolotāju komunikācija ir ļoti labi organizēta.
Secinājums – mēs noteikti iesakām Rīgas pilsētas sākumskolu kā lielisku izvēli bērna pilnvērtīgai izaugsmei.”
Fēliksa vecāki

“Domājot par skolu, pirmais, kas nāk prātā, ir attiecības un gaisotne. Draudzīgums, palīdzēšana otram, atsaucība gan no bērnu, gan skolotāju un vecāku puses. To es izjūtu šeit jau otro gadu. Ceru ka tas saglabāsies arī skolai augot.
Otra pieminēšanas vērta lieta ir skolas radītās iespējas bērna attīstībai – fiziskai, intelektuālai, emocionālai un garīgai. Gan dažādie mācību materiāli un mācības, mūzikas nodarbības un danči, eksperimenti un sportiņš, tas viss padara bērna skolas dzīvi daudzveidīgu un interesantu. Vislabākais pierādījums manis teiktajam ir mana meita. Viņa ar prieku iet uz skolu jau otro gadu.”
Anvars, Katrīnas tētis

“Par pirmo klasi valsts kaimiņskolā neuztraucos. Mans komunikablais un labi sagatavotais dēls to ļoti gaidīja. Bet tas sanāca ļoti grūts gads, gan dēlam, gan mums vecākiem. Puika nāca mājās pilnīgi iztukšots, dusmīgs. Viss ko viņš pēc skolas gribēja darīt – nokrist pie televizora, kaut gan pirms tam viņam tādu interesi neizrādīja, vienmēr bija pilna galva ar projektiem. Dusmas tika izgāztas uz visiem. Katru rītu, pavadot bērnu uz skolu, jutu, ka daru viņam pāri. Tas bija ļoti neharmonisks gads visai ģimenei.
Nu jau otro gadu dēls (un arī meita) iet mūsu skolā. No rīta ir steiga, jo gribās uz skolu tikt pirmajam, vakarā negrib iet mājās, jo draugi un darbi paliek skolā. Vakarā mājās ir adekvāts, priecīgs cilvēks. Man patīk skolotāju un bērnu savstarpējās attiecības, kas ir balstītas uz abpusēju cieņu, nevis bailēm. Patīk, ka sadalījums pa klasēm nav strikts, bērni daudz laika pavada arī ar dažāda vecuma bērniem, pat dažreiz palīdz pieskatīt mazākos pirmsskolniekus. Man liekas, ka tas māca viņiem atbildību un dod kaut ko arī pašcieņai. Patīk, ka tur pat uz vietas bērni peld, spēlē instrumentus, veido no māla, nav jāizvadā pa pulciņiem. Patīk, ka ja man kaut kas liekas uzlabojams, tad par to varu runāt un to varu mainīt. Patīk, ka daļa no atbildības, ka bērni skolā jūtas labi un gūst panākumus, ir arī uz maniem pleciem. Patīk, ka arī citi vecāki ir ļoti iesaistīti skolas darbos. Visu neizstāstīt, mūsu skola ir forša!”
Lana, topošā 4. klasnieka un 1. klasnieces mamma

“Godīgi nemaz nezinu ar ko lai sāk! Skola ir labāka nekā spēju iztēloties. Skola ir tik interesanta mūsu bērna acīs un domās, ka meita liek uzlikt modinātāju uz pulkstens sešiem no rīta. Man bija tas gods & prieks pabūt kopā ar bērniem – viņus fotogrāfējot veselas divas dienas, ieplūst starp viņiem, un ceru, ka ļaus vēl … Jo viņi nudien mācās ar prieku! Mācās! Dažos mirkļos klasē ir klusums, kad dzirdami vien skolotājas soļi, bet citos – skan jautājumi, daudz un skolotājas atbildes, bērnu diskusijas, joki, smiekli – bet viss par un ap tēmu. Kādam padodas ātrāk, citam lēnāk, bet diskusijā iesaistās visi, viens otru dzird. Un skolotāja seko līdz – lai ne tikai tiktu nosaukta pareizā atbilde, bet izrunāts un saprasts. Draudzība ir gan stundās, gan ārpus tām. Un viņi no sirds saka piedod, ja gadās aizskart vai nogāzt, jo viņi spēj arī būt īsti bērni un lekt un skriet un… ak!
Un dejot! Un viņi gaida dejas un mūziku – dejo, dzied, iet rotaļās, uzlūdz un paklanās, smejas un muzicē – kopā un katrs atsevišķi. Dienā, kad bija mūzika – viņi mūzikas instrumentus izvelk ārā – arī tā pat vien. Parāda ko māk draugiem un citām skolotājām.
Skolotājas – ienāk klasē kā draugs un ilgi gaidīts viesis un bērnu ziņkāre ir milzīga, prieks neizstāstāms. Un skolotājas patiesi – pieiet pie katra. Un reizēm katrs dara ko citu – zīmē ko citu, bet diskutē visi kopā. Kāds pabeidz nepabeigto zīmējumu, kāds visu pabeidzis, kāds vispār negrib zīmēt, bet draugi, skolotāja to iedrošina zīmēt. Un vēlreiz – diskutē par rezultātu, lieto grāmatas, lai apskatītu, lai uzzinātu. Spēj sameklēt! Ak!
Un Sports! Lai cik grūti – viņi cīnās un cenšās, mācās sagaidīt lēnāko un apdzīt ātrāko, bet peldēšanā – viņi peld tik cītīgi, ka skolotāja nemaz nevar nekliegt, lai kādam kaut ko pateiktu, jo šļikatu šļakatu un PELD, kā zivis, galvas gandrīz 90% ir zem ūdens, tādi malači! Tik pat sirsnīgi kā dejo un smejas un skrien pa gaiteņiem. Un tad gaida rindā uz matu žāvēšanu, un un un un… viņi iet uz veikalu kopā nopirkt ziepes un sastāvdaļas cepumiem.
Un galvenais, ka viņi visi vēlas būt gudri un stipri, un radoši! Un draudzība ir starp visiem no mazākā līdz lielākajam! Dzirdēju, ka ar vēlmi būt stilīgiem ir grūtāk tikt galā nekā ar slinkumu! Jo slinkuma tur nav! Var tikai apbrīnot skolotājas un viņu spēju – pielietot katra stiprākās īpašības un vēlmi izmēģināt iemācīties jebko! Adīt, zīmēt, apgūt valodu, iemācīties joku, parādīt draugiem eksperimentu, izstāstīt stāstu, uzklausīt stāstu, palīdzēt, rēķināt, gudrot un slidot! Un telpas – ak, man liekas, ka tās ir lieliskas, jo patīk ka viņi ir daļa no kaut kā – nevis nodalīti kādā klasē vai ēkā! Un viņi māk klausīties un tiek uzklausīti! Un man patīk, ka viņi visi grib viens otru iepazīt un cenšas motivēt! Apbrīnojami!”
Kristīne, Emīlijas mamma

“Šo skolu izvēlējos vairāku faktoru ietekmē: mana skolas pieredze, Rēzijas līdzšinējā bērnudārza pieredze, skolas dibinātāji un atrašanās vieta. Mana negatīvā skolas pieredze ar “dusmīgajiem” skolotājiem un biežo bērnu pazemošanu man šķita pilnīgi nepieņemama, tāpēc arī vēlējos savai meitai tādu skolu, kur bērni netiek bārti un pazemoti, bet gan saprasti un atbalstīti.
Arī teicamnieku un divnieku karaļu sistēma manuprāt ir pilnīgi novecojusi, jo bieži esam pieredzējuši, ka arī divnieku karaļi spēj dzīvē realizēt lieliskas lietas. Šī skola ir pret iesīkstējušo dalījumu teicamniekos, viduvējībās un nesekmīgajos, piemeklējot individuālu mācību apguves tempu un sistēmu katra bērna vajadzībām.
Esmu mācījusies nelielā lauku skolā, tāpēc man nelikās pieņemami, ka mana meita ietu skolā, kur klasē mācās 32 bērni. Nevaru iedomāties, ka tik lielā klasē var kaut ko iemācīties, manuprāt tur var apgūt tikai “izdzīvošanas māku” un reizēm ne to pozitīvāko. Šajā skolā klases ir mazas un tiek pieliktas pūles, lai veidotos labvēlīgs psiholoģiskais klimats.
Rēzija no 3 gadu vecuma apmeklēja ļoti jauku bērnudārzu, kur pierada pie individuālas pieejas, radoši apguva dažādas iemaņas un zināšanas un katru dienu sastapa jaukus un smaidīgus cilvēkus. Manuprāt, šī vide bija viņai ļoti piemērota un tāpēc vēlējos, lai arī skolā Rēzija varētu mācīties un attīstīties līdzīgā vidē. Un tieši šī skola piedāvāja pamatvērtības, kuras es meklēju.
Skolu ir dibinājuši un veidojuši man pazīstami cilvēki, kas ir sava darba lietpratēji. Ne mazāk nozīmīgi man ir tas, kas mēs esam līdzīgi domājoši, ja runa ir par mūsu bērnu mācīšanos un attīstību. Skolas atrašanās vieta man ir ērta, bet daudz svarīgāk man šķiet tas, ka skolas telpas, kas ir izvietotas Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas telpās, ir ļoti labi piemērotas bērniem, jo piedāvā daudz “labumu”- sporta zāli, baseinu, ēdamtelpu, bibliotēku, slidotavu un daudzveidīgu apkārtni, kur pastaigāties un izskrieties, kad bērni iet laukā. Turklāt saskare ar skolas vidi rada plašuma sajūtu un realitātes pieskaņu, kas varētu pietrūkt kādā izolētākā vietā. Man prieks, ka Rēzija te mācās!”
Ivanda, Rēzijas mamma

“Jau no bērnu ienākšanās šajā pasaulē brīža zināju, ka, ja vien būs tāda iespēja, izvēlēsimies skolu, kur bērns ir svarīgāks par atzīmēm, par skolotāju ambīcijām un skolas reitingiem. Skolu, kurā bērns tiek uzklausīts, kurā tiek atbalstīta bērna dabiskā tieksme mācīties. Skolu, kurā bērns var kādā mācību priekšmetā būt talantīgāks, bet ne labāks par citiem, un kādā citā priekšmetā var būt lēnāks, bet ne sliktāks par citiem. Skolu, kur tiek atbalstīti talanti, kur ļauj atklāt talantus. Skolu, kur tiek veicināta savstarpēja cieņa, izpratne un atbalsts, kur skolotāji mācās kopā ar bērniem.
Savu vēlmju piepildījumu redzēju Tautskolā “99 Baltie zirgi”. Jau pamazām apsvēru domu, ka būs jādodas dzīvot tuvāk Drustiem, bet mūsu mīļā audzinātāja Ieva pastāstīja, ka veidos skolu, kas balstīsies uz tādiem pašiem pamatiem, kā tautskola. Tā nu mēs šeit esam. Vispirms pirmsskolas grupiņā un nu jau septembrī meita pievienosies skolniekiem, bet dēls kā piecgadnieks sāks gatavoties skolai.
Mūsu mazā pirmsskolas grupiņa skolā ir brīnišķīga vieta, kur bērnam augt, mācīties izpaust sevi, veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. Ieva ir liels ieguldījums manas meitas dzīvē, atbalstot viņu un palīdzot gūt pārliecību par sevi komunikācijā ar citiem bērniem. Pat atklājot līdera prasmes, kas iesākumā bija dziļi noslēpušās manā kautrīgajā bērnā. Mūsu mazajā grupiņā katram bērnam ir ļauts būt viņam pašam, lieki nesteidzinot un nebremzējot. Dēlam ir ļauts vērot notiekošos procesus nodarbībās un ikdienas komunikācijā no malas, ļaujot iepazīt, saņemt drosmi un piedalīties. Arī tad, ja vērošanas process ilgst gadu.
Liela vērtība ir “mazo” pirmsskolnieku un ” lielo” skolnieku kopā pavadītajām pēcpusdienām un mūzikas nodarbībām, ļaujot būt vienai lielai ģimenei, kas mācās viens no otra un atbalsta viens otru. No rīta skolnieku nodotie sveicieni mazajam: “Labrīt, Mārtiņ!”, pasaka, lai arī vēl mazs, bet viens no mums, tikpat svarīgs un cienījams Rīgas pilsētas sākumskolas bērns. Un tā pamazām bērns no pirmsskolnieka izaug līdz skolniekam harmoniski pārejot nākamajā līmenī.
Paldies, mūsu brīnišķīgajàm skolotājām-Ievai, Annai, Rūtai, Baibai, Andai, Inesei, Līgai, Ingai, Ilzei, Gitai, un nu jau bijušajai skolotājai Agnesei! Paldies, sirdsgudrajai un nenovērtējamam skolas virzītājspēkam-Solvitai, un ikvienam mūsu bērnu vecākam par brīnišķīgo skolu!”
Ilze, Martas Rūtas un Mārtiņa mamma